EIROPAS BRIDŽA LĪGA

 

 

 

 

Eiropas bridža līgas (EBL) pārraudzībā ir viss, kas saistīts ar sporta bridžu Eiropas reģionā. Tā nodrošina plašu atbalstu Eiropas valstu bridža federācijām un to dalībniekiem.

EBL ir dibināta 1947. gadā Kopenhāgenā apvienojoties astoņu valstu bridža federācijām – Beļģijas, Dānijas, Somijas, Francijas, Lielbritānijas, Nīderlande, Norvēģijas un Zviedrijas. Atklāšanas sanāksmē visi balsoja par Starptautiskās bridža līgas likvidēšanu, kas tika izveidota 1932. gadā, un kopā noorganizēja Eiropā 8 čempionātus laika periodā pirms 2. pasaules kara. Sanāksmi Kopenhāgenā ierosināja Herman Dedichen (Dānija), kurš tika iecelts par EBL goda sekretāru. Par pirmo EBL prezidentu ievēlēja Antonie J.E. Lucardie (Nīderlande).

Uz šo brīdi no astoņām dalībvalstīm EBL ir izaudzis līdz 46 nacionālajām bridža organizācijām.

1948. gadā, sadarbībā ar Portlendas klubu un Amerikas kontrakta bridža līgu, tika izsludināts starptautiskais bridža kodekss.

Iedvesmojoties no EBL prezidenta Baron Robert de Nexon (1951-1965), kas pārstāvēja Franciju, 1958. gadā, apvienojoties EBL, ASV un Dienvidamerikas delegātiem, Oslo tika dibināta Pasaules bridža Federācija.

Baron de Nexon (Francija) tika ievēlēts par pirmo Pasaules bridža Federācijas (WBF) prezidentu un laikā no 1958. gada līdz 1964. gadam viņš vienlaikus vadīja gan EBL, gan WBF.

Eiropas bridža čempionātu vēsture pēdējo četrdesmit gadu laikā, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, ir patstāvīgi attīstījusies, padarot spēli konkurētspējīgāku, samazinot iespējas negodīgai spēlei.

70` gados Jaime Oritz-Patino, kurš vēlāk bija arī WBL prezidents, izteica lielu satraukumu par dažu vadošo spēlētāju attieksmi un uzvedību pie galda. Rezultātā, 1979. gadā notiekošajā Eiropas Čempionātā, tika ieviesti “skrīni”. 70` gadu beigās tika ieviesta arī elektroniskā rezultātu uzskaite, kam 80`gados sekoja kāršu dalāmās mašīnas (izgudroja un patentēja Jannersten Forlag) un 2005. gadā “Bridgemate” – bezvadu elektroniskā rezultātu uzskaite (ko izgudroja dāņi).

Attīstoties tehnoloģijām internets ir ļāvis lielai auditorijai skatīties bridža čempionātus dzīvajā ēterā un tiešsaistē. Pateicoties amerikānim Fred Gitelman tika izveidots portāls Bridge Base Online (BBO).

Eiropas čempionāti.

Laika periodā pirms 2. pasaules kara, sadarbībā ar Starptautisko bridža līgu, notika 8 Eiropas komandu čempionāti. Līdz šim EBL ir organizējis vēl 45 komandu čempionātus.

1972. gadā, pateicoties Andre Boekhorst, notika Eiropas junioru komandu čempionāts. Tas neoficiāli jau notika dažus gadus, jo tajā laikā EBL nevēlējās, lai bridžs tiktu saistīts ar jauniešiem. Sākumā tas bija vienots pasākums komandām, kas jaunākas par 26 gadiem, bet kopš tā laika ir paplašinājies līdz četrām junioru kategorijām – U26 open komandas; U26 sieviešu komandas, U21 komandas un U16 komandas.

Eiropas atklātais pāru čempionāts aizsākās 1976. gadā un laikā gaitā tika papildināts ar kategorijām: sieviešu, jaukto pāru un senioru pāru čempionāti. Pasākums notika katru gadu martā un tika sponsorēts no tabakas kompāniju puses. Tabakas sponsorēšanas atsaukšana 1996. gadā un vēl viena vadošā sponsora zaudējums 1999. gadā ievērojami pasliktināja EBL finansējumu. EBL pārtrauca turnīru norisi martā un nomainīja to pret vērienīgāku pasākumu vasarā – Eiropas atklāto čempionātu – kas joprojām tiek organizēts jūnijā katru otro gadu. Pateicoties Panos Gerontopouls (EBL sekretārs no 1995.-2010. gadam) un EBL prezidentam Gianarrigio Rona (1999-2010) sākot ar 2003. gadu tika ieviesta Eiropas atklātā čempionāta koncepcija.

EBL galvenā mītne.

EBL dalībvalstis.