Lai arī sabiedrībā pastāv uzskats, ka bridžs ir aristokrātu izklaide, SKDS sabiedriskās domas aptaujas dati rāda, ka vairums jeb 81% Latvijas iedzīvotāju vēlētos iemācīties spēlēt bridžu. Lai vēl plašāk ikvienu interesentu iepazīstinātu ar šo prāta spēli, 1. jūnijā Mākslas centrā ZUZEUM pirmo reizi Latvijā aizvadīts bridža forums “Bridžs kā māksla”, kas pulcēja bridža spēlētājus un entuziastus no visas Latvijas. Dienas garumā ikvienam foruma apmeklētājam bija iespēja iepazīt bridža spēli visās tās izpausmēs, piedalīties diskusijā un uzzināt vairāk par bridža attīstības plāniem Latvijā.
Foruma laikā tika prezentēti SKDS veiktās aptaujas “Latviešu sabiedrības priekšstati par bridžu”* rezultāti, kas iezīmē, ka absolūtais vairums jeb 82% respondentu zina par tādu spēli, tomēr vairāk nekā puse no šiem cilvēkiem jeb 47,7% nav ar to saskārušies. No visiem aptaujātajiem 23,3% atzina, ka ikdienā nespēlē galda spēles, bet lielākā daļa jeb 81% respondentu vēlētos iemācīties spēlēt bridžu, kas tikai apliecina, ka sabiedrībā ir jūtama interese apgūt šo spēli. Aptaujas dati1.
Latvijas bridža kopiena rīkoja forumu ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar šo spēli, mainīt stereotipus par bridžu kā aristokrātu izklaidi, stiprināt Latvijas bridža kopienu un veicināt jauno spēlētāju piesaisti. Forumā vienkopus pulcējās teju visa Latvijas bridža kopiena, lai kopīgi diskutētu par bridža nākotni Latvijā un jauno spēlētāju piesaisti.
“Jauna ēra Latvijas bridžā tiek veidota ar mūsu katra ieguldījumu. Ne tikai daži atsevišķi bridža entuziasti, bet ikviens no mums ar savu piemēru un pienesumu stiprina mūsu tiltu – bridžu. Bridžs ir nevis aristokrātu izklaide, bet katra cilvēka aristokrātisma kalve, dodot iespēju katram kļūt aristokrātiskam garā, domā un dzīves ceļā. Mūsu ambīcijas ir padarīt Latviju par bridža lielvalsti jau tuvākajā nākotnē un bridžu par populāru Latvijas sabiedrības sportu. Sportu, caur kuru bērni mācās domāt un skaitīt, pieaugušie – plānot, analizēt un modelēt, bet gados vecākie – atsvaidzina prātu, atmodina domas asumu un vērīgumu, stiprina garīgo veselību. Ar kopīgiem spēkiem un sadarbību mēs varam sasniegt izcilību visās bridža izpausmes formās,” pārliecību pauž Latvijas Bridža federācijas (LBF) valdes priekšsēdētājs Imants Parādnieks.
Forumā goda viesu statusā piedalījās Eiropas Bridža līgas (EBL) prezidents Ēriks Lorāns (Eric Laurant) un Starptautiskās Šaha federācijas rīkotājdirektore, bijusī finanšu un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. “Es redzu, ka Bridža federācija vēlas daudz aktīvāk iesaistīt šo spēli mūsu izglītības sistēmā. Esmu pilnībā par šo ideju un to, ka harmoniskam cilvēkam ir jābūt ne tikai fiziski labi attīstītam, bet arī prāta spējām ir jābūt trenētām. Tu vari būt ministrs, inženieris, ārsts vai mākslinieks, un tu ļoti ātri iegūsi informāciju, spēsi to apstrādāt un izmantot savā un citu labā. Tāpēc izglītības sistēmā bridžs vai šahs ir vienlīdz labi. Man ir liels prieks būt šajā pirmajā Bridža forumā. Novēlu, lai jūs ieraugāt visu spēles potenciālu, jo spēle ir daudzslāņaina un interesanta. To var arī dekonstruēt un tās elementus izmantot izglītībā un citās jomās līdzīgi kā šahu. Ir vajadzīgi arī gudri prāti, lai to spētu vadīt un izmantot spēles, sabiedrības un, visbeidzot, – arī Latvijas labā,” apgalvo Dana Reizniece-Ozola.
Tāpat tika arī svinīgi parakstīts līgums starp EBL un LBF par 2026. gada Eiropas čempionāta un Eiropas Jauniešu čempionāta rīkošanu Rīgā, Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā. Vienošanos simboliski parakstīja arī Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna, šai izglītības iestādei kļūstot par galveno sadarbības partneri čempionātu rīkošanā.
Tā kā viens no foruma mērķiem bija veicināt jauno spēlētāju piesaisti, LBF valdes loceklis Jānis Bethers ieskicēja vīziju un uzstādījumus jauniešu apmācībai, kā arī skolu un augstskolu bridža tīkla izveidei. Foruma apmeklētājus priecēja arī jauniešu koris “Balsis” diriģenta un bridža entuziasta Inta Teterovska vadībā.
Viens no foruma centrālajiem notikumiem bija diskusija “Bridža izglītība un bridžs izglītībā – jaunas iespējas un izaicinājumi”, kurā piedalījās Starptautiskās Šaha federācijas rīkotājdirektore Dana Reizniece-Ozola, RTU asociētais profesors Egons Lavendelis, Druvas vidusskolas direktora vietnieks un bridžists Normunds Svētiņš, Eiropas jaukto komandu čempionāta bridžā vicečempions Kārlis Rubins un Upeslejas sākumskolas skolotāja Sanita Tošena. Diskusijā tika šķetinātas atbildes uz jautājumiem, kā pārvarēt būtiskākos izaicinājumus, kas kavē bridža integrāciju izglītības sistēmā. Diskusiju moderators bija Haralds Burkovskis.
Bridža forumā apmeklētājiem bija iespēja apgūt gan klasiskā bridža spēles pamatus profesionālu mentoru vadībā, gan digitālo bridžu, kas tiek spēlēts ar planšetēm. Turnīra jaunākajiem apmeklētājiem bija iespēja apmeklēt īpašo bērnu zonu, kurā varēja apgūt īpašo bērnu bridžu “Le Petit Bridge” kas radīta Francijā kā matemātikas apmācības metodika bērniem no 6 gadu vecuma un ieviesta visā Francijas izglītības sistēmā ar 2022.gadu.
Foto galerija:
1 - Pētījumu centra SKDS aptauja “Latviešu sabiedrības priekšstati par bridžu” veikta 2024. gada maijā, aptaujājot 711 Latvijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.
Latvijas bridža federācija
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Biedrība Latvijas Bridža Federācija
